Aleksandrs Lipšics Eiropā 1883-1926

A. Lipšics dzimis Rīgā, inteliģentā vācu izcelsmes ebreju ģimenē, studējis medicīnu vairākās prestižās Rietumeiropas universitātēs, bijis vairāku savulaik modernu pētniecisko laboratoriju un zinātnisko institūtu darbinieks. Veicis eksperimentālus pētījumus vispārīgajā fizioloģijā un neirofizioloģijā. Bijis 1905. gada revolūcijas līdzgaitnieks Rīgā, pēc pārliecības – sociālists.

Par spīti vairākām nopietnām neveiksmēm zinātniskajā karjerā, saskaroties ar veselības problēmām, A. Lipšicam izdevās izvairīties no Eiropas holokausta traģēdijas – 1926. gadā viņš emigrēja uz Dienvidameriku.

Grāmatā izmantoti vērtīgi materiāli no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma, kā arī no visdažādākajiem starptautiskajiem arhīviem, institūtiem un bibliotēkām vairākās svešvalodās – tas šim pētījumam piešķir patiesi augstu zinātnisko vērtību. Būdams apveltīts ar rakstnieka talantu, A. Lipšics nākamajām paaudzēm atstājis vairākus fundamentālus pētījumus, kas tikuši novērtēti ne tikai ārpus dzimtenes, bet ietekmējuši citus ievērojamus zinātniekus, tostarp Zigmundu Freidu.

Aleksandra Lipšica dzīves gājums atkal un atkal apliecina sen zināmo, bet ikdienā piemirsto – pravieši vairāk tiek cienīti ārpus savas dzimtenes.